Pasaku elementi

Pasaku elementi noteikti r ļoti svarīga darba sastāvdaļa, kas padara to atšķirīgu no stāstiem u.c. literārajiem darbiem. Tie arī piesaista lasītājus un atstāj konkrētu iespaidu. Kas tad īsti ir pasaku elementi, kas tās vieno vai atšķir?

Pasaka pati par sevi ir izdomāts stāsts, kurā var būt varoņi no folkloras (piemēram, fejas, goblini, elfi, troļļi, raganas, milži un runājoši dzīvnieki) un burvju elementi, bieži vien ar tālejošu notikumu secību. Termins arī tiek izmantots, lai aprakstītu kaut ko, kas ir svētīts ar neparastu laimi kā pasakas beigās (laimīgas beigas) vai pasaku romantiku, lai gan ne visas pasakas beidzas laimīgi. Pasakas ir vairāk zināms kā žanrs literatūrā. To saknes ir mutvārdos. Pasakas ar ļoti līdzīgām sastāvdaļām, varoņiem un motīviem atrodamas dažādās kultūrās. Pasakas arī mēdz pieņemt savas atrašanās vietas krāsu, izvēloties motīvus, stilu, kurā tie tiek pasniegti, kā arī rakstura un vietējās krāsas attēlojumu.

Īpaši sākuma un/vai beigu vārdi
Šie vārdi var būt “Reiz sen senos laikos…”, “…un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”, “Reiz..”. Tāpat arī beigas var būt savādākas nekā kādam varētu šķist.

Labais varonis
Noteikti gandrīz katrā pasakā var pamanīt labestīgu, nevainīgu varoni. Vai labais varonis ir gudrs? Vai viņš/viņa palīdz citiem?

Ļaunais varonis
Daudzās pasakās noteikti var atrast raganu, dēmonu, ļaunu pamāti, ļaunu punduri u.c. Tomēr galu galā ļaunais raksturs parasti kaut kā zaudē, lai gan pasakas gaitā tā varētu nelikties. Ļaunais tēls vai tēli tiek attēloti kā stiprāki un ietekmīgāki, bet laika gaitā zaudē savu spēku vai tiek pilnībā sakauti.

Karaliskums
Parasti pasakās var atrast pili, princi, princesi, karali, karalieni, karietes u.c. elementus, kas tad vēlāk ir pretnostatījumā pret kaut ko citu.

Nabadzība
Pasakās viens no centrālajiem elementiem parasti ir nabadzīga, darbīga meitene, nabadzīga ģimene, nabadzīgs gans. Var būt ļoti detalizēti attēloti nabadzīgie cilvēki, kuri mēģina izdzīvot, lai viņiem būtu ko paēst.

Burvestības un burvība
Pasakās atklāti var būt aprakstītas visdažādākās burvestības, piemēram, lidojoši trauki. Tāpat var redzēt runājošus dzīvniekus un priekšmetus, fejas, troļļus, elfi, goblinus u.c. To izskatam u.c. nav limitu.

Iezīmes, numuri, kas atkārtojas
Pasakās noteikti nevajadzētu būt grūti atrast kaut kādas kopīgas iezīmes, tajā skaitā lietas, frāzes, uzdevumi pa trīs, seši, septiņi u.c.

Universālās patiesības
Stāsts, iespējams, skar kādu vispārēju pieredzi (piemēram, novecošanu) vai cerības (piemēram, lai būtu pietiekami daudz pārtikas un mīlestības)

Kopīgie motīvi
To var būt ļoti daudz: runājoši dzīvnieki/objekti, gudrība/viltība/vārdu spēles, ceļotāju stāsti, izcelsme – no kurienes mēs nākam, nabadzīgo triumfs, izpētīts cilvēka vājums (t.i., ziņkārība, lepnums, slinkums utt.), godināti cilvēka spēki (t.i., laipnība, dāsnums, pacietība utt.), viltība (dažreiz varonis ļaunuma pusē, ieguvēji ir cilvēki), nedaudz pārspīlēts stāsts, burvju vārdi vai frāzes, frāžu/vārdu atkārtošana (piemēram, “Abracadabra!”), aizbildņi (pasaku dievietes, burvju palīgi, ceļveži utt.), briesmoņi (pūķi, ļaunie radījumi utt.), cīņa starp labo un ļauno, gaišo un tumšo, jaunākais un vecākais (dēli, meitas, brāļu sacensības), miegs (ieildzis miegs, nāvējošs utt.), neiespējami uzdevumi (smieklīgi, fantastiskas pūles, kas vajadzīgas u.c.), ceļojumi, rijība/izsalkums (ir smalka līnija starp ēšanu, lai izdzīvotu un padoties uz kārdinājumu), atslēgas, caurlaides (piemēram, jaunu durvju atvēršana), ziedotāji, labdarītāji, palīdzības sniedzēji.

Pasaku elementi ir sajaukums starp maģisko un cilvēkiem izprotamo realitāti, sevišķi, attēlojot kā pretstatu (piemēram, labais un ļaunais, izsalkums un rijība u.c.). Var domāt, ka vēl viens elements ir tas, ka pasakas ir paredzētas bērniem. Tomēr pieaugušie, apskatot jebkuru pasaku, ieraudzīs, ka tajās ir lielāka nozīme, ko bērns ne vienmēr var izprast vai ir nepieciešama vecāku palīdzība.