Kāpēc pasakas ir sevišķi svarīgas bērnībā?

Ne visi tic pasaku nozīmei. Patiesībā 25% no vecākiem, kas tika aptaujāti, atbildēji, ka viņi nespētu lasīt pasakas bērnam, kas jaunāks par pieciem gadiem, jo pasakas nespēj iemācīt labu mācību vai ir pārāk baismīgas.
Britu avīzes “Telegraph” rakstā ir minēta aptauja par pasakām, kuras viņi nelasa bērniem un kāpēc. Lasot ar iemeslu sarakstu, var tikai secināt, ka šie vecāki ir zaudējuši savu argumentācijas prasmi. Piemēram, iemesls neizlasīt “Zeltmatīti” (“Goldilocks”) ir tas, ka tā motivē zagt. Lai nerastos šādi un citi pārpratumi, ir vērts apskatīties, kāpēc pasakas ir svarīgas bērniem; kāpēc viņi ir svarīgi stāsti par bērnību.

Pasakas parāda bērniem, kā rīkoties ar problēmām
Mēs mācāmies no stāstu varoņiem pat esot pieaugušie. Šie varoņi jeb personāži palīdz mums, jo mēs sasaistām viņus ar savām dzīvēm, sapņiem, rūpēm un apsveram, ko mēs darītu viņu vietā. Pasakas palīdz bērniem iemācīties virzīties uz dzīvi. Pasakas nedara bērniem zināmu to, ka pastāv pūķi. Bērni jau zina, ka pastāv pūķi. Pasakas māca, ka pūķus var nogalināt.

Pasakas veido emocionālo izturību
Pasakas parāda reālās dzīves problēmas fantastiskā scenārijā, kur visbiežāk labais varonis uzvar (izņemot brāļu Grimmu oriģinālus). Bērniem ir jāatklāj, atrodoties drošā vidē, ka sliktas lietas notiek ar ikvienu. Neviens dzīvē nav imūns pret izaicinājumiem un grūtībām – tādēļ mums ir jāattīsta bērnos spēks un zināšanas, kā rīkoties. Vai mēs veidojam emocionālos muskuļus, lai bērni varētu izturēt grūtos laikus vai arī aizsargājam bērnus no tiem, atstājot tos tik vājus, ka viņi nespēj izturēt neko, kam nepieciešama emocionāls un fizisks spēks?

Pasakas sniedz mums kopīgu valodu (kulturālā izpratne un kanons)
Katrs saskaras ar pasakām kā bērns, pārstāstos vai kā citādi. Līdz ar to arī katrs zina, kas tajās notiek un izprot to mērķi.

Pasakas šķērso kultūras robežas
Daudzās kultūrās ir kopīgas pasakas, piemēram, “Pelnrušķīte” (“Cindarella”), ar savu atšķirīgo kultūras garšu. Mēs izlasām pasaku versijas un zinām, ka mums visiem ir kaut kas svarīgs, nepieciešamība saprast dzīvi ar stāstu un cerība uz labo, lai uzvarētu pār ļaunu.

Pasakas māca
Pasakas ir izpratne par stāstu pamatiem – varoņiem, kulmināciju, darbību, stāstu u.c., kā arī tās māca par atšķirību starp daiļliteratūru un to, kas nepieder daiļliteratūrai. Kad bērns saprot stāstu, tas attīsta viņa spēju prognozēt un saprast citus stāstus, kurus viņš vai viņa lasīs.

Pasakas palīdz attīstīt bērna iztēli
Kad tiek pārbaudītas domāšanas metodes, visdrīzākais cilvēks nonāk pie secinājuma, ka fantāzijas dāvana nozīmē vairāk nekā jebkurš abstraktas, pozitīvas domāšanas talants. Tā ir teicis pats Alberts Einšteins (Albert Einstein). Līdz ar to ir skaidrs, ka jau bērnībā pasakām ir ļoti svarīga nozīme iztēles attīstībā, kas saglabājas visu cilvēka dzīvi.

Pasakas dod iespēju attīstīt kritiskās domāšanas prasmes

Ne visas Disneja pasakas ir labas un saprotamas. Viens piemērs ir par mazu sirēnu. Meitene velta savu dzīvi zēnam un noteikti nav paraugs citām meitenēm. Pat sākotnējā versija rāda vāju sievieti, kas upurē savu dzīvību vīram. Bērns, iespējams, šo un citas pasakas vērtēs savādāk, bet pieaugot noteikti būs spēja diskutēt un salīdzināt, kāds uzskats bija agrāk un kāds tagad. Pasargāšana no šāda vai cita veida stāstiem nedod bērniem kritiskās domāšanas prasmes. Ekspozīcija un vadīta saruna vienmēr var palīdzēt.

Bērnībā, kad cilvēks tikai attīstās, ir ļoti svarīgi mācīt un netieši parādīt dažādas situācijas, kas notiek, kā ir pareizi rīkoties, kāpēc ir svarīgi izturēties labi pret ikvienu u.c. Arī pieaugušie var mācīties no pasakām, bet bērniem tas atstāj lielāku iespaidu.