Kādas mācības var iegūt no pasakām?

Ja jūs mīlat pasakas, jums vajadzētu pateikties franču rakstniekam Šarlam Pero (Charles Perrault), kurš ir dzimis 1628. gada 12. janvārī, kas nozīmē vairāk nekā 300 gadus atpakaļ. Viņš rakstīja “Runcis zābakos” (“Puss in Boots”), “Mazā Sarkangalvīte” (“Little Red Riding Hood”), “Dusošā skaistule” (“Sleeping Beauty”), “Pelnrušķīte” (“Cindarella”), kas visas tika sarakstītas 200 gadus pirms to izdarīji brāļi Grimmi. Iespējams, ka šo faktu kāds tomēr nezina, tomēr tas nemaina to, ka katra pasaka kaut ko māca, ja vien katrs prot to iegūt jeb saprast.

Mūsdienās pasakas joprojām baro mūsu iztēli, radot burvīgus mežus, kas piepildīti ar dusošām skaistulēm, viltīgiem vilkiem un burvīgajiem prinčiem. Pasakas darbības vieta var būt maģiskajās valstībās, kas ir tālu prom no mūsu pašu, bet šie stāsti mums iemāca svarīgas dzīves mācības. Bet ir kāds āķis – ne visas pasakas ir vienādas. Tās ietver arī dažus ziņojumus, kuru nav un kurus nedrīkst tulkot mūsdienu dzīvē.

Atceries “Skaistuli un briesmoni” (“Beauty and the Beast”)? Jauna meitene upurē savu brīvību sava tēva vietā un atstāj savu ģimeni, lai dzīvotu namā ar briesmoni. Galu galā viņa iemīlas šajā briesmonī, uzskatot, ka viņš nav tas, par ko viņa sākotnēji viņu uzskatīja, un šī jaunā, atrastā mīlestība pārvērš viņu atpakaļ par skaistu princi. Fakts ir tāds, ka skaistule iemīlas viņas sagūstītājā. Tā ir kā pasaku Stokholmas sindroma versija. Briesmonis beidzot ļauj skaistulei atgriezties pie savas ģimenes, bet viņš patiesībā nepadara viņai brīvu, bet uzliek robežas un nosacījumus viņas aiziešanai kā kontrolējošs draugs.

Jums nevajag sevi mainīt, lai iegūtu laimīgas beigas
Ja mēs pieturamies pie uzskata, ka briesmonis ir labs, bet nesaprasts, viņa atšķirīgumu var vērtēt negatīvi: pasaka viņam liek mainīties. Kamēr briesmonis ir vizuāli atšķirīgs, skaistule viņu nevar pieņemt. Vienīgais veids, kā viņiem var būt viņu laimīgs beigas, ir, lai zvērs atbilstu skaistajai, karalisko pasaku normai. Pasaku rakstītājiem būtu jāļauj varoņiem iegūt laimīgas beigas, vizuāli nemainot to, kas viņi ir.

Negaidiet pasaku krustmāti, bet izglābiet sevi paši
Dažādi pasaku varoņi mainās, kas ietver dažādas pasakas versijas. Tomēr vienmēr ir iespējams atrast vienādas iezīmes – kāds saņem palīdzību no burvju krustmātes, kādam palīdz balts putns, kas parādās blakus kokam, kuru varone laistīja un izaudzēja pati u.c. Pelnrušķīte ir atkarīga no ārējās palīdzības un nespēj veidot savu likteni, bet citas pasakas ir nedaudz atšķirīgas. Koks, par kuru kāda pasaku varone rūpējās, piesaista balto putnu, kas dod viņai iespēju radīt laimīgas beigas sev. Tas ir labs piemērs, kam sekot: mums nevajag gaidīt, kamēr parādīsies festivāla krustmāte un maģiski atrisinās mūsu problēmas. Tā vietā mums ir jāuzņemas pirmie soļi, lai palīdzētu sev. Pelnrušķīte pati par sevi pasniedz citas mācības: labi darbi vienmēr atmaksājas, svarīgi ir nepadoties un neticēt tam, ko saka kāds cits, kā arī pretoties pārākiem spēkiem, kad tas ir nepieciešams.

Šīs ir tikai pāris no mācības no pasakām, ko var saprast gan bērni, gan pieaugušie. Līdz ar to var teikt, ka pasakas noteikti ir noderīgas, kā arī dažādas filmas pēc to motīviem noteikti palīdz tās izprast un atcerēties bērnībā lasītos vai dzirdētos pasaku stāstus. Lielākajai daļai no tiem ir pamācošs raksturs, kas noteikti ir noderīgs tiem, kas zina, kā to izmantot.