Kāpēc pasakas ir sevišķi svarīgas bērnībā?

Ne visi tic pasaku nozīmei. Patiesībā 25% no vecākiem, kas tika aptaujāti, atbildēji, ka viņi nespētu lasīt pasakas bērnam, kas jaunāks par pieciem gadiem, jo pasakas nespēj iemācīt labu mācību vai ir pārāk baismīgas.
Britu avīzes “Telegraph” rakstā ir minēta aptauja par pasakām, kuras viņi nelasa bērniem un kāpēc. Lasot ar iemeslu sarakstu, var tikai secināt, ka šie vecāki ir zaudējuši savu argumentācijas prasmi. Piemēram, iemesls neizlasīt “Zeltmatīti” (“Goldilocks”) ir tas, ka tā motivē zagt. Lai nerastos šādi un citi pārpratumi, ir vērts apskatīties, kāpēc pasakas ir svarīgas bērniem; kāpēc viņi ir svarīgi stāsti par bērnību.

Pasakas parāda bērniem, kā rīkoties ar problēmām
Mēs mācāmies no stāstu varoņiem pat esot pieaugušie. Šie varoņi jeb personāži palīdz mums, jo mēs sasaistām viņus ar savām dzīvēm, sapņiem, rūpēm un apsveram, ko mēs darītu viņu vietā. Pasakas palīdz bērniem iemācīties virzīties uz dzīvi. Pasakas nedara bērniem zināmu to, ka pastāv pūķi. Bērni jau zina, ka pastāv pūķi. Pasakas māca, ka pūķus var nogalināt.

Pasakas veido emocionālo izturību
Pasakas parāda reālās dzīves problēmas fantastiskā scenārijā, kur visbiežāk labais varonis uzvar (izņemot brāļu Grimmu oriģinālus). Bērniem ir jāatklāj, atrodoties drošā vidē, ka sliktas lietas notiek ar ikvienu. Neviens dzīvē nav imūns pret izaicinājumiem un grūtībām – tādēļ mums ir jāattīsta bērnos spēks un zināšanas, kā rīkoties. Vai mēs veidojam emocionālos muskuļus, lai bērni varētu izturēt grūtos laikus vai arī aizsargājam bērnus no tiem, atstājot tos tik vājus, ka viņi nespēj izturēt neko, kam nepieciešama emocionāls un fizisks spēks?

Pasakas sniedz mums kopīgu valodu (kulturālā izpratne un kanons)
Katrs saskaras ar pasakām kā bērns, pārstāstos vai kā citādi. Līdz ar to arī katrs zina, kas tajās notiek un izprot to mērķi.

Pasakas šķērso kultūras robežas
Daudzās kultūrās ir kopīgas pasakas, piemēram, “Pelnrušķīte” (“Cindarella”), ar savu atšķirīgo kultūras garšu. Mēs izlasām pasaku versijas un zinām, ka mums visiem ir kaut kas svarīgs, nepieciešamība saprast dzīvi ar stāstu un cerība uz labo, lai uzvarētu pār ļaunu.

Pasakas māca
Pasakas ir izpratne par stāstu pamatiem – varoņiem, kulmināciju, darbību, stāstu u.c., kā arī tās māca par atšķirību starp daiļliteratūru un to, kas nepieder daiļliteratūrai. Kad bērns saprot stāstu, tas attīsta viņa spēju prognozēt un saprast citus stāstus, kurus viņš vai viņa lasīs.

Pasakas palīdz attīstīt bērna iztēli
Kad tiek pārbaudītas domāšanas metodes, visdrīzākais cilvēks nonāk pie secinājuma, ka fantāzijas dāvana nozīmē vairāk nekā jebkurš abstraktas, pozitīvas domāšanas talants. Tā ir teicis pats Alberts Einšteins (Albert Einstein). Līdz ar to ir skaidrs, ka jau bērnībā pasakām ir ļoti svarīga nozīme iztēles attīstībā, kas saglabājas visu cilvēka dzīvi.

Pasakas dod iespēju attīstīt kritiskās domāšanas prasmes

Ne visas Disneja pasakas ir labas un saprotamas. Viens piemērs ir par mazu sirēnu. Meitene velta savu dzīvi zēnam un noteikti nav paraugs citām meitenēm. Pat sākotnējā versija rāda vāju sievieti, kas upurē savu dzīvību vīram. Bērns, iespējams, šo un citas pasakas vērtēs savādāk, bet pieaugot noteikti būs spēja diskutēt un salīdzināt, kāds uzskats bija agrāk un kāds tagad. Pasargāšana no šāda vai cita veida stāstiem nedod bērniem kritiskās domāšanas prasmes. Ekspozīcija un vadīta saruna vienmēr var palīdzēt.

Bērnībā, kad cilvēks tikai attīstās, ir ļoti svarīgi mācīt un netieši parādīt dažādas situācijas, kas notiek, kā ir pareizi rīkoties, kāpēc ir svarīgi izturēties labi pret ikvienu u.c. Arī pieaugušie var mācīties no pasakām, bet bērniem tas atstāj lielāku iespaidu.

Kāpēc pasakas ir labas bērniem?

Alberts Einšteins reiz teica, ka ja jūs vēlaties, lai jūsu bērni būtu inteliģenti, lasiet tiem pasakas. Ja jūs vēlaties, lai viņi būtu vēl inteliģentāki, lasiet tiem vairāk pasaku. Biologs un rakstnieks Ričards Davkins (Richard Dawkin) gan domā savādāk, jo vēl nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka pasakas bērniem kaitē. Lai gan arī viņa uzskatam arī ir atbalstītāju, tomēr lielākā daļa cilvēku noteikti piekrīt uzskatam, ka pasakas ir labas bērniem. Tam ir dažādi iemesli, un noteikti vienviet nevar uzskaitīt tos visus.

Veicina bērna iztēli un izpratni par kultūru
Bērna iztēle ir spēcīga un unikāla lieta. Tā tiek izmantota lai ne tikai veidotu stāstus un spēles, bet arī galvenais faktors viņu radošajai domai un var noteikt izglītības veidu, karjeru un pat viņu dzīvi. Ar šo iztēli kopā nāk arī izpratne par kultūru. Pasakas bieži ietver dažādas kultūras un veidus, kā rīkoties. Viņi māca bērnus par kultūras atšķirībām pasaulē ārpus viņiem zināmajai, kas vienlaikus arī motivē zinātkāri apgūt un piedzīvot jaunas lietas.

Tās māca atšķirt pareizo no nepareizā
Pasakas ar burvju zirgu un stikla čībām ir morāls mugurkauls. Tas ir pasaku DNS, lai bērnam būtu spēcīga morāles mācība, cīņa starp labo un ļauno, mīlestību un zaudējumiem, kas paliek atmiņā. Pasakas palīdz mācīt bērniem izpratni par pareizo un nepareizo nevis ar tiešu mācīšanu, bet ar ietekmi. Pasakas māca bērniem, ka labais vienmēr uzvarēs un, lai gan tā var nebūt patiesība dažādos reālās pasaules aspektos, mācība ir vienkārša un svarīga. Ir jābūt varonim, nevis nelieti. Tāpat arī ir jāmācās ticēt un cerēt uz kaut ko labāku.

Bērni izstrādā un attīsta kritiskās domāšanas prasmes
Pasakas māca bērniem kritisku domāšanu. Viņi redz lēmumu sekas un uzzina, ka tam, kas ar viņiem notiek, būs atkarībā no viņu izvēles. Ne visi varoņi var būt labi paraugi, pat labie varoņi var būt diezgan absurdi, kad vecvecāki nonāk briesmās, vai neapdomāti kā prinči. Tas, ko pasakas māca, ir tas, ka tad, kad notiek sliktas lietas, jums ir jāpieņem lēmumi. Ja jūs veicat pareizos, viss var agrāk vai vēlāk izvērsties labi.

Pasakas var palīdzēt bērniem pašiem tikt galā ar emocijām
Pasakas ne tikai sagatavo bērnus sabiedrībai un spēju pieņemt morālus lēmumus, bet arī iemāca viņiem kā izturēties pret konfliktu. Bērnu psihologs Bruno Betelheims (Bruno Bettelheims), kurš specializējās bērnu pasaku nozīmē bērnu bērnībā, uzskatīja, ka pasakas var palīdzēt bērniem risināt trauksmes situācijas, ko viņi vēl paši nespēj izskaidrot. Bērnu pasakās tieši bērni bieži ir galvenie varoņi, un visbiežāk viņi uzvar pret stāsta ļaunu. Lasītāji var just līdzi pasaku varonim un iedomāties sevi viņa vietā. Noskatīties jebkuru Pixar filmu, lai iegūtu papildus pierādījumus šim apgalvojumam.

Pasakas ir jautras
Bērniem vēlāk noteikti būs patīkamas atmiņas par gulēšanai un nonākšanu citā pasaulē, kur lidinās pūķi un prinči cīnās.

Ir jāmotivē gan iztēle, gan netiešas morālas mācības caur pasakām. Bērni var arī sākt radīt paši savas pasakas, kā arī vecāki paši var pārliecināties, ka bērni zina, ka var uzvarēt jebkuru ļaunu raganu vai kādu citu negatīvu tēlu, un ka nav ideālas pasaules un tas tikai piešķir sava veida interesantumu, jo savādāk varonim būtu garlaicīgi, jo aptrūktos ko darīt.